Latvijas mazie uzņēmēji, kuri savā darbā izmanto tādas platformas kā “Booking”, “Airbnb” vai “Facebook”, šobrīd nonākuši nepatīkamā situācijā nodokļu dēļ.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijā otrdien, 10. martā, turpinājās asas diskusijas par to, kā šiem cilvēkiem būtu jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Daudzi mazo naktsmītņu saimnieki un tirgotāji brīdina, ka pašreizējā kārtība ir pārāk sarežģīta un var beigties ar milzīgiem parādiem, ko vienkārši nav iespējams samaksāt. Šī problēma skar ne tikai lielos viesnīcu tīklus, bet ikvienu mazo lauku tūrisma sētu vai amatnieku, kurš reklamējas sociālajos tīklos.
Negaidīti nodokļu uzrēķini par pagātni
Lielākais uztraukums uzņēmēju vidū radies tāpēc, ka valsts iestādes prasa nomaksāt nodokļus par pēdējiem trim gadiem. Turklāt runa nav tikai par komisijas maksu, ko paņem platformas, bet gan par PVN no visa uzņēmuma apgrozījuma. Daudziem mazajiem saimniekiem tas ir bijis pamatīgs šoks. Cilvēki, kuri gadiem godīgi maksājuši ienākuma nodokļus un deklarējuši katru nopelnīto eiro, pēkšņi saņem rēķinus par desmitiem tūkstošu eiro.
Uzņēmēju pārstāvji uzsver, ka šāda situācija dzen mazos biznesus “pelēkajā zonā” vai liek tos vispār slēgt. Izīrētāji norāda, ka viņi vēlētos darboties legāli, taču valsts prasības šobrīd šķiet nesamērīgas. Sanāk, ka tie, kuri paši pieteicās jaunajam nodokļu režīmam, tagad tiek bargi sodīti par savu godprātību.
Uzņēmēju organizācijas piedāvā pārejas periodu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar mazo uzņēmumu asociācijām aicina ieviest vienreizēju pārejas periodu. Viņu priekšlikums ir vienkāršs: ļaut uzņēmējiem sakārtot saistības par iepriekšējiem gadiem, maksājot PVN tikai no tām summām, ko viņi samaksājuši “Booking” vai “Facebook” kā komisiju. Tas būtu daudz taisnīgāk, nekā atņemt nodokli no visas summas, ko samaksājis klients.
Asociāciju pārstāvji skaidro, ka komunikācija no valsts puses nav bijusi pietiekami skaidra. Cilvēki vienkārši nav sapratuši, ka, izmantojot ārvalstu platformas, viņiem rodas papildu pienākumi PVN jomā. Tā kā Latvijā lielākā daļa uzņēmumu ir pavisam mazi, viņiem nav savu juristu vai nodokļu konsultantu, kas pamanītu katru likuma niansi.
VID un Finanšu ministrijas stingrā nostāja
Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija uz šo situāciju raugās citādi. VID vadītāja Baiba Šmite-Roķe sēdē atgādināja, ka likums, kas prasa reģistrēties PVN maksātāju reģistrā pārrobežu darījumiem, ir spēkā jau kopš 2010. gada. Viņas ieskatā nezināšana nevar kalpot par attaisnojumu nodokļu nemaksāšanai. Turklāt dienestam nav tiesību vienkārši piedot nodokļus, ja Saeima nav lēmusi citādi.
Finanšu ministrija arī brīdina, ka jebkāda veida “nodokļu amnestija” būtu netaisnīga pret tiem uzņēmējiem, kuri visus šos gadus nodokļus maksājuši precīzi. Ja tagad vienai grupai atļaus parādus nedzēst, tad citiem būtu jāatmaksā jau samaksātā nauda. Tas radītu lielu robu valsts budžetā un sarežģītu situāciju vēl vairāk.
Informācijas apmaiņa starp platformām un valsti
Situācija kļuvusi aktuāla tieši tagad, jo Eiropas Savienībā ir ieviesta jauna kārtība, kā nodokļu dienesti saņem datus. Tagad “Booking”, “Airbnb” un citas platformas sūta informāciju par visiem darījumiem tieši valsts iestādēm. Līdz ar to VID šobrīd redz katru saimnieku, kurš ir izīrējis istabu vai dzīvokli, un var viegli salīdzināt šos datus ar deklarēto informāciju.
Saeimas komisijas deputāti atzīst, ka patiesība šajā strīdā nav tikai vienā pusē. No vienas puses, likumi ir jāievēro visiem vienādi, bet no otras puses – ja sistēma ir tik sarežģīta, ka godprātīgi cilvēki kļūst par parādniekiem, tad kaut kas nav kārtībā. Komisijas vadītāja Anda Čakša norādīja, ka likuma ieviešana praksē nav bijusi veiksmīga.
Valdībai jādod atbilde līdz aprīļa vidum
Diskusijas beigās Saeimas komisija nolēma vērsties pie valdības ar uzdevumu steidzami sagatavot risinājumu. Ministru kabinetam ir jāmēģina atrast līdzsvars, lai valsts saņemtu nodokļus, bet tajā pašā laikā nenocirstu vēlmi darboties mazajiem uzņēmējiem. Pašlaik tiek izskatītas vairākas likuma grozījumu versijas.
Gala lēmums un risinājums valdībai jāsagatavo līdz 14. aprīlim. Tikmēr uzņēmēji ar bažām gaida, vai valsts nāks pretī ar saprātīgu pārejas periodu, vai arī turpinās stingri piemērot pašreizējos noteikumus. Skaidrs ir viens – šis jautājums parāda, cik lielu ietekmi uz mūsu ikdienu atstāj digitālās pasaules un nodokļu likumu sadursme.
